Stundām ritot, negaisa mākoņi debesīs savilkās ciešāk. Lietusgāzes kļuva smagākas, un vējš arī pieņēmās spēkā, raustot logu rūtis un palodzes. Vētra bezrūpīgi brāzās caur pilsētas ielām, atstājot haosu aiz sevis. Arnolds ar Deilu bija laicīgi nonākuši līdz vecajai darba studijai, kas atradās tikai pāris kvartālus tālāk.

  Vecās koka durvis atvērās lēnām ar pamatīgu čīkstoņu. Telpa bija tumša un oda pēc pelējuma.

  "Tagad atceros, kāpēc pārvācāmies no šejienes," Deils nodrebēja.

  Par cik vecā studija vairs netika izmantota darba vajadzībām tā stāvēja tukša. Tikai plats koka galds, pāris krēsli un pretīgi dzeltens atpūtas dīvāns uz kura mētājās tukšas fast food kārbas ar piekaltušām ēdiena atliekām. Arnolds ieslēdza gaismu un atvēra aizkarus cerot padarīt telpu nedaudz omulīgāku. Neskatoties uz dienas fāzi, šķita, ka aiz loga iestājusies nakts, melni mākoņi blīvi sedza debesis. Arnolds uzreiz piedāvāja ķerties pie darba. Deils piekrita un priecīgs apsēdās kādā vecā klubkrēslā, saceļot gaisā pamatīgu putekļu mākoni.   Uzsākuši darbu, viņi ātri atklāja, ka Voidmans ir noziedojis fanātiski daudz materiālu. Pēc ilgas un garlaicīgas šķirošanas studija bija noklāta ar veciem laikrakstiem, grāmatām un flaijeriem.

 

​

  Bija pagājušas apmēram divas stundas kopš Arnolds pēdējo reizi bija pacēlis acis no darba. Atmodies no transa viņš paskatījās pulkstenī un nolēma ieturēt pauzi.

  "Kā filmās par jukušajiem. Paskat tik..." viņš nopētīja papīru noklāto istabu.          Dzeltenīgais lampu apgaismojums piedeva šausmu noskaņu netīrajai telpai. Kārtīgi izstaipījies Arnolds pievērsās Deilam, kurš pat nebija viņu dzirdējis. Arnolds vēlreiz centās uzsākt sarunu: "Es atsijāju vēl veselu kaudzi ar nevajadzīgiem papīriem. Praktiski pusi no šā visa var mest laukā. Kāpēc viss šis nav datora arhīvā? Murgs kaut kāds... Kā tev sokas?"

  Atbilde nesekoja. Viņš vēlreiz uzrunāja draugu, līdz vienkārši tam uzkliedza, cenšoties pievērst uzmanību.

  Deils atmodās: "Hei! Kā iet?"

  "Tu esi kurls palicis? Kas tev tur ir?"

  "Kurls?" Deils apjuka. "Nedzirdēju, laikam. Skaties, tu neticēsi tam ko atradu!" Viņš papurināja dokumentu ko bija nupat lasījis. "Es pārlasu pacientu vēstures. Zini, daži no šiem ir ļoti detalizēti un personīgi dokumenti... Kā tu domā, kur Omārs rāva tādus papīrus, un kāpēc tie nonāca pie mums?"

  Arnolds sagrieza acis. "Nomierinies, viņš droši vien pat nezin, kas tur bija samests. Gan jau, kāds cits sakrāmēja pēc viņa pavēles. Te jau nav nekā tāda. Lielākoties raksti par vīrusu, anatomija, ķīmija un vecas grāmatas par Saturniju..." Viņš piegāja pie izlietnes un ielēja elektriskajā tējkannā ūdeni. "Zini. Man šķiet mēs varētu vienkārši uzaicināt kādu kurš darbojās medicīnas jomā... lai tad arī stāsta." Arnolds slinki nožāvājās, tad pēkšņi atskārtis Deila teikto iesaucās: "Pagaidi. Pacientu vēstures?! Un tu man neko neteici?"

  "Jā," Deils neatraujoties pētīja dokumentu. "Diezgan dīvaini. Klausies."

 

Datums: 05.09.2292.

Pacients: Sanija Heidnika, Xeroxa, 29 gadi

Pacients atklāts: Saturnija - Vidus apgabals (dienas fāze)

Radiācijas līmenis: 75 [pieņemams]

F i z I s k ā  a p s k a t e :

V i t ā l a s  I e z ī m e s :

Asinsspiediens 168/98, pulss 90, temperatūra 39.1.

V i s p ā r ī g i : Viegla paranoja un dezorientācija. Nesadarbošanās, bailes.

Ā d a : Vietām vaļīga, sausas tekstūras pēc strauja svara zuduma. Vidējas pakāpes saules apdegumi. Augsta ķermeņa temperatūra.

 

  Arnolds pārtrauca Deilu: "Un kāpēc kaut kas tāds atrodas pie mums?"

  "Labs jautājums!" Deils piesardzīgi pieminēja: "Arī, faktiski, viņai vispār būtu jābūt mirušai... zini, par cik viņa bija tur laukā. Jeb kam kas ticis tik talu tuksnesī, dienas fāzes laikā, vajadzētu būt izceptam. Klausies tālāk. Šeit seko vēl kaudze ar medicīniskiem datiem, tos izlaižu, nav tik svarīgi. Tālāk sākās ārsta pieraksti."

 

 

05.09.2309.

Pacients ievests pirms trīs stundām ar sargu palīdzību, maksimālā izsīkuma stadijā. Patreizējais stāvoklis: bezsamaņa. Sanija Heidnika tika atrasta aiz debess malas, atklātā Saturnijā.

Šodien Sanija uzbruka vienai no medmāsām, apvainojot to noziegumos pret dabu un dievu. Šķiet paciente ir pilnībā zaudējusi saikni ar realitāti un atrodas iedomu varā. Sanija lika lietā spēku pret slimnīcas personālu procedūru laikā. Kā arī, ir neiespējami viņu iesaistīt sarunā, vai gūt atbildes uz vienkāršiem jautājumiem. Pēc stundu ilgas cīņas, pacientes spēki izsīka līdz galam, un tā zaudēja samaņu. Mēs beidzot savācām asins paraugu, un cenšamies izprast situāciju.

Šī ir mana pirmā pieredze ar Saturnijas upuri. Viennozīmīgi, mēs esam saskarušies ar vīrusu, tomēr radiācijas līmenis ir zems, un simptomi ir savādāki. Man jāredz analīžu rezultāti pirms varu izdarīt jebkādus secinājumus.

Piezīme: Pacients ir izdzīvojis pēc atrašanās atklātā saules gaismā. Informēt Vecākos.

​

​

06.09.2309

  Pilnīgs apetītes zudums. Paciente atsakās ēst. Ūdens uzņemšana normā.

  Sanija joprojām izturas ar bailēm un aizdomām pret slimnīcas personālu. Komunikācija joprojām nav iespējama.

  Pašlaik, ir svarīgi iegūt rentgen uzņēmumus. Vakardien, medmāsa pievērsa manu uzmanību savādām deformācijām uz pacientes muguras. Mēs mēģinājām Saniju aizvest uz rentgen telpu, diemžēl paciente sāka likt lietā fizisku spēku un atteicās sadarboties. Esmu stingri pret jebkādām vardarbības izpausmēm šajā slimnīcā, tāpēc nāksies gaidīt viņas piekrišanu tālākām procedūrām.

  Uz rītdienu esam nozīmējuši psihiatra vizīti. Varbūt ārsts spēs nodibināt kādu komunikāciju ar Saniju. Pārsvarā viņa ir klusa un izvairīga.

  Pacientes ādas stāvoklis ir pasliktinājies. Vaļīgums izplatījies līdz pleciem un mugurai.

  Piezīme: Pacients ir izdzīvojis pēc atrašanās zem atklātas debess. Informēt Vecākos.

 

​

07.09.2309

  Pēc psihiatra vizītes paciente beidzot runā. Taču, viņas sniegtā informācija nav mums noderīga, par cik, atbildes ir psihozes vadītas. Psihiatra vizītes laikā paciente apgalvo, ka ir bijusi nolaupīta, un turēta pazemes bāzē, ārpus Kseroksas robežām. Sanija minēja, ka ir izmantota eksperimentācijai un izbēgusi saviem spēkiem. Tas ir viss ko psihiatrs spēja no viņas uzzināt, pirms pacientei sākās histērijas lēkme.Tā arī neesam noskaidrojuši neko par pacientes gaitām pirms nonākšanas slimnīcā.

  Progress: paciente ir piekritusi rentgenam. Rīt nozīmēta vizīte.

 

​

08.09.2309

  Piezīme: rentgens pārcelts uz vakaru sakarā ar tehniskām grūtībām.

  Sanijas stāvoklis pavājinās. Šorīt paciente tika atrasta uz zemes, smagās ķermeņa konvulsijās. Mēs injicējām lielu devu opioīdu. Neskatoties uz devas lielumu, paciente ir joprojām pie samaņas un pieredz smagas halucinācijas. Sanija runā par visuma apokalipsi, un tiesas dienu. Psihiatrs apgalvo, ka paciente iespējams pieredz nomoda sapni, kas attēlo viņas pašas esamību tuvojamies beigām.  

  Es ļoti ceru, ka viņas stāvoklis netraucēs rentgena iegūšanai. Deformācijas uz pacientes muguras šķiet kļuvušas smagākas. Nekad agrāk neesmu ko tādu redzējis. Man ir jāzina, kas tieši tas ir.

 

​

09.23.09

Paciente Sanija Heidnika, pārvesta pēc Vecāko pavēles.

 

 

  "Un kā ar rentgenu? Rezultāti nav? Nekā?" Arnolds izprašņāja.

  "Nekā. Tikai tas, ka viņa tiek pārvesta. Kāpēc, kur? Nav zināms."

  "Es tāpat nesaprotu, kāpēc šis ir šeit?"

  "Es nezinu. Bet tas ļoti izklausās pēc..."

  Arnolds pārtrauca Deilu: "Man likās, ka no Saturnijas neviens nekad nav atgriezies? Bet tad sanāk, ka tomēr ir izdzīvojušie?"

  "Laikam. Bet vai mēs varam uz šo paļauties?"

  "Ja nu tas vienkārši ir neizdevies Voidmana joks? Zini, viņam ir viss izņemot humora izjūta..."

  "Varbūt... varbūt, nē, jo nākošais gadījums ir vēl interesantāks."

  "Klāj vaļā!"

  Deils paņēma jaunu mapi, nopūtās un iesāka: "Nākošais pacients. Artūrs Lovs."

  Sekoja klusums. Arnolds sāka steidzināt Deilu, un jautājoši pacēla uzacis.

  Deils paskaidroja: "Tas ir tas pats vecis no leģendas. Tās pašas kuru tev stāstīju vilcienā," viņš nopietni uzlūkoja draugu.

  "Tu neminēji viņa pilnu vārdu. Tas pat neizklausās īsts," Arnolds kā parasti noliedza visu, kas šķita aizdomīgs.

  "Pajautā jebkuram. Pilnais vārds ir... Artūrs Lovs," Deils droši apgalvoja.

  "Sakritība?" Arnolds apsvēra.

  "Nedomāju. Klausies," Deils atvēra mapi un sāka lasīt piezīmes.